67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Rubrika tapusi sadarbībā ar
COVID-19
Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam, vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu. Obligāts priekšnoteikums šo ierobežojumu mazināšanai ir visu fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingra ievērošana ikdienā visās jomās arī turpmāk.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas.
Valsts darba inspekcija apkopojusi biežāk sastopamās situācijas, ar kurām ārkārtējās situācijas laikā saskaras darba devēji un darbinieki. Vai darbinieku var piespiest doties atvaļinājumā? Vai darbinieku drīkst piespiest doties uz pārbaudi pie ārsta? Un vai darba devējam jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļi?
Finanšu ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju izstrādājusi vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā. Tajās apkopota informācija par publisko iepirkumu regulējuma piemērošanas iespējām efektīva publiskā iepirkuma veikšanai ārkārtējās situācijas apstākļos.
Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, pilnveidoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai nodokļu brīvdienu piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu Covid-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža.
Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos Nr. 180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”. Minētie grozījumi nosaka, ka pašvaldības dome ar lēmumu, ievērojot MK noteikumos noteiktos piešķiršanas nosacījumus un kārtību, atbalstu var attiecināt arī uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu.
Lai nodrošinātu pabalsta saņemšanas iespējas arī tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā laikā bijuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikti nodokļu nomaksas uzrēķini, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, un kuras uz iesnieguma iesniegšanas brīdi savas saistības ar VID ir nokārtojušas, valdība 28. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā.
Valstī Covid-19 epidēmijas sakarā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ ir pieņemti vairāki jauni normatīvie dokumenti. Tie domāti, lai dažādu izolācijas pasākumu radīto darba apgrūtinājumu un citu problēmu dēļ cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Ir pieejama jauna atbalsta forma – dīkstāves palīdzības pabalsts. Lai skaidrotu, kā un kas var to saņemt, Labklājības ministrija piedāvā skaidrojumu – soli pa solim.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, ieviešot bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Persona, kurai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajiem apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu.
Saeima 23. aprīlī ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz īstenot vēl vairākus papildu atbalsta pasākumus, informē Saeimas Preses dienests.
Ministru kabineta sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.
Rīgas Šķīrējtiesa šobrīd saņem daudz zvanu un vēstuļu ar jautājumiem, kā šobrīd atgūt parādus un vai kreditoram ir obligāti jāsūta brīdinājumi parādniekam, dodot 60 dienas laika atbildes sniegšanai pirms vēršanās tiesā vai šķīrējtiesā. Rīgas Šķīrējtiesas eksperti sagatavojuši ieteikumus, kuros rast atbildes uz šiem jautājumiem.
Saeima 16. aprīlī ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemtos lēmumus saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Ar grozījumiem Ministru kabineta rīkojumā ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020. gada 12. maijam.
Lai Valsts ieņēmumu dienests varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, papildināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumos noteikts, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi, kā arī darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju.
| . . . |
10
|
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
