67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Rubrika tapusi sadarbībā ar
COVID-19
Ministru kabinets lēmis, ka no š.g. 1. augusta muzejos, bibliotēkās, kultūras centros, izstāžu zālēs, brīvdabas estrādēs, teātru ēkās, koncertzālēs, kinoteātros un šo kultūrvietu ārtelpā notiekošo pasākumu apmeklētāji, atrodoties fiksētās, personalizētās sēdvietās, varēs sēdēt kopā pa divi, ja personas nav vienas mājsaimniecības pārstāvji; vienas mājsaimniecības locekļi varēs sēdēt ne vairāk kā četru personu grupā. Starp katrām divām aizpildītajām sēdvietu grupām pasākuma rīkotājam būs jānodrošina 1 metra distances ievērošana vai aizsargbarjeras uzstādīšana. Pametot savu sēdvietu, pasākumu apmeklētājiem būs jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance.
Lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, no 1. augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, būs obligāti jāveic Covid-19 analīzes. To paredz veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Ņemot vērā pēdējās dienās novēroto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu 10. jūlijā Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" un atjaunoti atsevišķi Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi, informē Veselības ministrija.
Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (MK noteikumi), kas nosaka arī vispārīgus darbības nosacījumus turpmāk uzņēmumos, t.sk. izstāžu un gadatirgu organizēšanai un tūrismam un ceļošanai, kā arī prasības pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai, t.sk. tūrisma braucienu organizēšanai.
Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Tā mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, nodrošinot ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību.
Ministru kabineta noteiktajā arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos.
Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Valsts apdraudējuma sakarā ar Covid-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojekts, vēsta Finanšu ministrija. Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu Covid-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai.
Saeima 19. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību", nosakot, ka ārstniecības iestāde darbiniekiem darba trūkuma gadījumā varēs izmaksāt atlīdzību 75% apmērā no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās darba algas, informē Saeimas preses dienests.
Turpinot pilnveidot Ministru kabineta noteikumus Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, tajos noteikts ilgāks termiņš, kādā uzņēmumi var pieteikt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem, kā arī noteiktas papildu darbinieku kategorijas, kas turpmāk varēs pretendēt uz dīkstāves pabalstiem.
Saeima 14. maijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Ar grozījumiem pagarināts termiņš, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts saistībā ar darbnespējas lapām, kas izsniegtas Covid-19 saslimšanas vai atrašanās karantīnā dēļ.
Šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos nav atrunāts, vai un kā dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods ietekmēs vidējās apdrošināšanas algas aprēķinu, pieprasot kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem.
Par laika periodu, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību (no šā gada 12. marta līdz 9. jūnijam), personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs ir 171 eiro (līdz šim – 42,69 eiro) mēnesī un personām, kurām šajā periodā ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tiks izmaksāta vienreizēja piemaksa 150 eiro apmērā.
Saeima 14. maijā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemto lēmumu par noteikto ierobežojumu mazināšanu ārkārtējā situācijā, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, informē Saeimas Preses dienests.
13. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdevis rīkojumu "Par sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanu sapulcēs, gājienos un piketos", pamatojoties uz Ministru kabineta 12. marta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Nosacījumi attiecas uz laika periodu no 2020. gada 13. maija līdz 9. jūnijam.
Lai gan Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" paredzēti konkrēti kritēriji dīkstāves pabalsta saņemšanai, vēlamies iedrošināt uzņēmējus vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī tad, ja uzņēmums formāli neatbilst MK noteiktajiem kritērijiem.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
