Kiberdrošība un savlaicīgi drošības pasākumi kļuvuši īpaši svarīgi katra uzņēmuma darbībā, īpaši kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Tādēļ, ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību un pieaugošos kiberdrošības riskus, Eiropas Savienība (ES) 2020. gada nogalē sagatavoja priekšlikumus, lai paplašinātu un stiprinātu kiberdrošības prasības.

Kamēr uzņēmējdarbība notiek vien mūsu valsts robežās, viss šķiet saprotami un ierasti. Izaicinājumi rodas, kad sākam darboties plašāk. Tā tas ir teju visās jomās, bet šoreiz plašāk aplūkosim datu aizsardzību un nodošanu uz valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Tehnoloģiju uzņēmi gan pasaulē, gan Latvijā ziņo par plāniem attīstīt mobilās lietotnes, kas palīdzētu noskaidrot un izsekot Covid-19 kontaktpersonas. Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādājusi kontaktu izsekošanas mobilo lietotni, ir Singapūra. Arī citas valstis visā pasaulē pandēmijas apkarošanā izvērtē iespēju izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Skaidrs, ka šādu mobilo lietotņu veiksmīga darbība sniegtu būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā, tomēr vienlaikus to lietošana bez atbilstošas uzraudzības un drošības pasākumiem var radīt būtiskus riskus iedzīvotāju privātumam un cilvēktiesībām.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula) datu subjektiem ir vairākas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi un aizsardzību. Viena no šādām tiesībām noteikta Regulas 15. pantā – datu subjekta piekļuves tiesības.

Lai uzņēmumam būtu izpratne, kā rīkoties pārbaužu gadījumā, saņemot datu subjektu pieprasījumu, kā arī tiktu galā ar citiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas izaicinājumiem, ļoti nozīmīga loma ir datu apstrādes reģistram.

Plašas diskusijas izraisījusi Dr. oec. Ievas Kalves publikācija "Pases dati darba devējam nav jāzina" ("iFinanses", maijs 2019), un to būtība ir tāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kad uzņēmumiem vai organizācijām ir atļauts vai ir pienākums iegūt un saglabāt darbinieku vai klientu, vai citu personu pases datus. No personas datu aizsardzības un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa raugoties, šī situācija ir samērā skaidri atrisināta.

Tuvojoties gada beigu atlaižu, kampaņu un īpašo piedāvājumu sezonai, ir svarīgi esošos un potenciālos klientus informēt par sava uzņēmuma aktuālo piedāvājumu. Viens no variantiem, kā to darīt, ir mārketinga satura ziņu nosūtīšana fiziskām personām. Vienlaikus skaidrs, ka visā, kas šobrīd saistīts ar fizisku personu datu aizsardzību, jāievēro piesardzība.

Ar tālruni veikto sarunu balss ieraksta iegūšana ir viens no izplatītākajiem fizisku personu datu apstrādes veidiem, ko praktizē gan komersanti, gan valsts un pašvaldību iestādes. Vienlaikus, ņemot vērā gan iesaistīto datu subjektu skaitu, gan apstrādājamās informācijas apjomu, balss ierakstu veikšana un glabāšana nereti uzskatāma par liela apjoma personas datu apstrādi.

Iepriekšējos rakstos jau pētījām vairākas biežāk pieļautās kļūdas, kas rodas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula). Šajā noslēdzošajā rakstā aplūkosim vēl citas izplatītas neatbilstības Regulai vai rīcības, kas rada risku to pārkāpt, ar ko nereti sastopamies, veicot auditus / novērtējumus par uzņēmumu veikto personas datu apstrādi vai sniedzot uzņēmumiem Regulas prasību ieviešanas pakalpojumus.

Ir pagājis jau gads, kopš Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm jānodrošina savas rīcības atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (Regula). Turpinām aplūkot Regulas piemērošanā pieļautās kļūdas un nepilnības, kas jānovērš turpmākajā darbībā.

Ir pagājis jau gads, kopš Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm jānodrošina savas rīcības atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām (Regula). Visticamāk, jau tuvākajā laikā uzraudzības iestādes visā Eiropas Savienība būs "uzaudzējušas muskuļus" un tos pielietos, arvien aktīvāk veicot pārbaudes.

Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula), datu aizsardzībā piemērojamas jaunas prasības un standarti, procesa gaitā radot arī daudzus mītus. Turpināsim aplūkot izplatītākos no tiem!

Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula), datu aizsardzībā piemērojamas jaunas prasības un standarti, procesa gaitā radot arī daudzus mītus. Aplūkosim izplatītākos no tiem!

Efektīvs mārketings ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai komersanta darbībai, tomēr jāuzmanās, ja mārketinga aktivitāšu ietvaros veic personas datu apstrādi, piemēram, uz e-pasta adresēm vai īsziņu formā sūta informāciju par jauniem pakalpojumiem, akcijām vai piedāvājumiem, ja komunikācija ar esošajiem vai potenciālajiem klientiem notiek sociālajos tīklos, tiek rīkoti konkursi, loterijas u.c. aktivitātes mārketinga ietvaros. Jau šo aktivitāšu plānošanas procesā ir būtiski izvērtēt, vai un kuri personas datu izmantošanas noteikumi potenciāli plānotajām marketingā aktivitātēm varētu būt saistoši - Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula), Fizisko personu datu apstrādes likums vai kāds cits.

Daudzi uzņēmumi 2018.gada pirmo pusi aizvadīja nemierīgi. Iemesls tam bija darbs, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasību izpildes nodrošināšanas. Kā zināms, naudas soda apmērs par Regulas pārkāpumiem var sasniegt 20 milj. eiro vai līdz 4% no uzņēmuma kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma.