Pandēmija, cerams, kļuvusi par pagātni, bet daudzi no tās laikā gūtajiem paradumiem ir uz palikšanu. Viens no tiem – fiziski taustāmu preču vai pakalpojumu vietā, ja vien iespējams, arvien vairāk izmantojam digitālu saturu un digitālus pakalpojumus. Tādēļ šo produktu ražotājiem un pārdevējiem jārēķinās, ka strauji augošo biznesa nozari uzraudzīs arvien vairāk.

Beidzamajā laikā īpaši aktuāls ir jautājums, vai var izbeigt līgumu, ja tā izpilde vairs nav ekonomiski pamatota izejmateriālu sadārdzinājuma vai apgrūtinātās izejvielu pieejamības dēļ. Vai šādos apstākļos puses var prasīt pārskatīt līgumā noteikto cenu?

Vēl nesen dažādi saimnieciskās darbības veicēji, piemēram, pārdevēji, lektori un citi, sevi dēvēja par autoriem, lai piemērotu tolaik ļoti draudzīgo nodokļu režīmu. Šie laiki ir beigušies, jo no 2021. gada vidus ir spēkā autoratlīdzību reforma, mainot ne tikai nodokļu piemērošanu, bet arī precizējot, kas ir autordarbi. Tomēr joprojām saņemam jautājumus – piemēram, vai par programmēšanas pakalpojumiem var slēgt autorlīgumu?

Februāra sākumā Saeima pirmajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā. Plānots, ka tie stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Grozījumi galvenokārt paredzēti akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, taču ietver arī jauninājumus, tostarp izmaiņas kapitālsabiedrību pienākumam atklāt to patiesos labuma guvējus.

2022. gads atnesis nozīmīgas pārmaiņas tirgotājiem, īpaši tiem, kuru darbība saistīta ar e-komerciju. Proti, no šā gada visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija jāievieš divas direktīvas, kuru galvenie nosacījumi regulē digitālu saturu un pakalpojumu tirdzniecību, savukārt jau maija beigās tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāsāk ievērot t.s. Patērētāju tiesību aizsardzības modernizēšanas direktīva.

Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu dēļ pasaulē un Latvijā noteikti dažādi ierobežojumi, kas ietekmē gan cilvēku pārvietošanos, gan pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, tostarp ražošanas un transporta sektoros. Tomēr vai uzņēmēji līgumsaistību neizpildes gadījumā šos ierobežojumus var norādīt kā nepārvaramu varu?

Kolektīvā finansēšana ir samērā jauns finanšu instruments, kas beidzamajos gados piedzīvojis attīstību, taču vienlaikus izgaismojušās arī dažādas juridiskās nianses un neskaidrības vienota normatīvā regulējuma trūkuma dēļ. Lai situāciju mainītu un sakārtotu šo nozari, pagājušā gada nogalē pieņemta jauna regula, ar ko ieviestas vienotas prapiemērojama regula 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula), vienkāršoti dēvēta arī par Crowdfunding regulu. Tā turpmāk kalpos kā vienots juridiskais ietvars kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un, kā jau regula, būs tieši piemērojama dalībvalstu nacionālajās tiesību sistēmās. Līdz šim ES pastāvēja samērā sadrumstalots un katrā valstī atšķirīgs redzējums un regulējums kolektīvās finansēšanas jomā. Šāda situācija neveicināja inovāciju attīstību un nebija draudzīga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam katrā valstī bija jāveic padziļināta juridiskā izpēte, lai varētu sniegt pakalpojumus atbilstoši vietējā likuma prasībām, kā arī tas kavēja pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt Latvijā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana līdz šim tiešā veidā nav regulēta – lai gan 2017. gadā sākotnēji izveidoja Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projektu, tomēr asu diskusiju dēļ to tā arī nepieņēma vairāku gadu garumā, bet vēlāk, parādoties Regulai, izstrādāt no tās prasībām atšķirīgu nacionālo likumu vairs nebija uzskatāms par racionālusības pūļa finansējuma pakalpojumu sniedzējiem visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.

Mūsdienās ikviens sevi, sadarbības partnerus, klientus un darbiniekus cienošs uzņēmums mērķtiecīgi un patstāvīgi veic pasākumus sakārtotai un saprotamai biznesa videi. Citiem vārdiem – nodrošina “korporatīvo atbilstību” jeb compliance, kas nozīmē: uzņēmums un darbinieki ikdienas darbā ievēro piemērojamos tiesību aktus, noteikumus, nozares standartus un ētikas normas.

Šogad stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), ar ko paredzēts noteikt jaunas prasības līgumiem par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi.

Valsts īsteno dažādus pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu samaksas. Pamatā šie pasākumi paredzēti nozarēs, kurās saredzamas krāpnieciskas darbības ar mērķi samazināt valsts budžetā maksājamos nodokļus. Visbiežāk nesamaksātos nodokļus izmanto, lai uzņēmuma darbiniekiem izmaksātu algas "aploksnēs" vai norēķinātos ar sadarbības partneriem skaidrā naudā, neatspoguļojot darījumus grāmatvedībā, attiecīgi nesamaksājot par tiem nodokļus.

Vides tiesībās, ņemot vērā nepieciešamību vides aizsardzības nolūkā regulēt dažādas nozares, ir daudz normatīvo aktu. Arī Eiropas Savienības uzņemtais kurss vides jautājumu attīstīšanā normatīvo aktu skaitu nesamazinās.

Iepriekšējā rakstā plašāk aplūkojām būvniecības garantiju jautājumu, bet šoreiz pievērsīsimies tēmai par pasūtītāja aizsardzību situācijās, kad būvdarbu veicējam pasludināta maksātnespēja. Tiesu praksē rodama virkne aktuālu atziņu par šo jautājumu.

Būtiska zaļā kursa prioritāte ir ilgtspējīgs finansējums. Proti, Eiropas Savienībai ir plāns par finanšu sistēmas saskaņošanu ar tās politiku attiecībā uz atbalstu ilgtspējīgai izaugsmei un investīcijām, kuras mērķis ir veicināt publiskā un privātā kapitāla pieaugumu ilgtspējīgām investīcijām.

Būvdarbu kvalitāte var būtiski ietekmēt ikviena uzņēmuma vai privātpersonas dzīves kvalitāti, tādēļ noderīgi atgādināt, cik ilgs garantijas laiks jāpiešķir būvdarbiem, kā rīkoties, ja konstatēti defekti, un kas jāzina garantijas izpildes laikā.

Ja vēl pirms aptuveni pieciem gadiem Latvijas tiesu praksē bija diskusijas par to, vai atsevišķas tiesību normas aizsargā ne tikai fiziskās personas godu un cieņu, bet tādā pašā līmenī aizsargā arī juridiskās personas reputāciju, tad šobrīd var apgalvot, ka par to šaubu nav – juridiskai personai ir tiesības prasīt savas reputācijas aizsardzību tiesā.