67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komerctiesības
Mūsu ikdienā parādās arvien vairāk dažādu elektronisko pakalpojumu un iespēju, tādēļ rodas arī situācijas, kad ārvalstniekiem ir problēmas piekļūt Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem vai elektroniski parakstīt dokumentu. Tiem, kam ir Latvijā izdotas personas apliecības un Latvijas drošais elektroniskais paraksts, viss ir vienkārši. Bet kā rīkoties ārvalstniekiem, kuru biznesa vai citas aktivitātes Latvijā saistītas ar nepieciešamību izmantot Latvijas elektroniskos pakalpojumus?
Jūnijā stājās spēkā vairāki grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, saskaņojot to ar Eiropas Savienības regulām. Līdz ar izmaiņām var uzskatīt, ka elektroniskā komercija jeb e-komercija kļūs drošāka, stingrāk uzraudzīta, kā arī ieviesti precīzāki nosacījumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Par visu pēc kārtas!
Jau pavisam drīz klāt 1. septembris, kad kreditori atkal varēs iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem. Tomēr maksātnespējas pieteikums nav vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis, ko kreditors var vērst pret parādnieku. Kreditors var arī celt prasību tiesā, izmantot saistību bezstrīdus piespiedu izpildi u.c. likumā noteiktās metodes. Īpaši aplūkosim tiesiskās aizsardzības procesu, kas ir svarīgs rīks, ar ko parādnieks var pārvarēt īslaicīgas finanšu grūtības un turpināt sekmīgu uzņēmējdarbību.
Lai gan Komerclikums (KL) šā gada sākumā piedzīvoja grozījumus, ar ko paredzēja atļaut sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt savā īpašumā tās daļas, likumā veikti jauni grozījumi. 2021. gada 8. jūlijā izsludināti par steidzamiem atzītie KL grozījumi, kuri stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā.
2021. gada 19. maijā stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā (BL). Likumdevējs noteicis, ka ar grozījumiem plānots novērst praksē atklātās nepilnības, kas negatīvi ietekmē būvniecības kvalitāti, veido administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu. Izmaiņu mērķis ir skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (Birojs) kompetenci, kā arī uzlabot būvniecības procesa regulējumu, tostarp novēršot konstatētās BL piemērošanas neskaidrības.
Pamazām tuvojas 1. septembris, kad beigsies liegums kreditoriem iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem, tādēļ, turpinot rakstu sēriju par maksātnespēju, šoreiz aplūkosim kreditoru tiesības parādnieka maksātnespējas gadījumā, kā arī iespējamos rīcības modeļus, lai palielinātu iespēju atgūt parādu maksātnespējas procesā.
2021. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NTPAL), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī, būtībā vienā tiesību aktā apvienojot divus regulējumus.
Ar šo publikāciju sākam rakstu sēriju, kurā detalizētāk skaidrosim dažādus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus. Sākam visu no sākuma!
Saeima 2021. gada 4. februārī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar ko iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Šis lēmums atspoguļots masu medijos un radījis sabiedrībā plašākas diskusijas, jo kadastrālo vērtību izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanās vai samazināšanās dēļ tieši ietekmē ikviena nekustamā īpašuma īpašnieka finanses.
Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums, jo komercsabiedrībām šī prasība jāizpilda jau vairākus gadus. Taču kā tas darbojas praksē?
Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā. Kādas ir būtiskākās problēmas šajā jomā, un kas mainīsies īrniekiem un izīrētājiem?
Kāda nozīme ir darījuma partnera reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā situācijā, kad Valsts ieņēmumu dienests apšauba veiktos darījumus un atsaka tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar šādu darījuma partneri?
Ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmējiem radījusi finansiālos sarežģījumus. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā daudzi vēlēsies izmantot pieejamos parādu pārstrukturēšanas rīkus, lai glābtu uzņēmumu no bankrota.
Līdz šī gada 1. septembrim kreditoriem liegts iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem, savukārt uzņēmuma, kas ir parādnieks, valdei nav pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret savu uzņēmumu līdz 31. decembrim (ar atsevišķiem izņēmumiem). Šī moratorija mērķis ir novērst masveida maksātnespējas pasludināšanu uzņēmumiem, kam pandēmijas dēļ ir īslaicīgas finanšu grūtības. Tomēr ar laiku ierobežojumus atcels (vai nepagarinās), tādēļ izpratne par maksātnespējas procesa norisi ir svarīga un aktuāla daudziem uzņēmējiem, kas var kļūt gan par parādniekiem, gan kreditoriem.
Ekonomiski saspringtā laikā uzņēmumus parasti rosina apvienot spēkus, lai vieglāk pārvarētu grūtības. Noteiktos gadījumos par to jāinformē Konkurences padome. Skaidrojam, kad tas jādara un kādi kritēriji to nosaka!
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
