67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komerctiesības
Jurists ir profesija, kam, līdzīgi kā daudzām citām, jāseko laikam un jāmainās. Strādājot pa vecam, diez vai ilgtermiņā izdosies noturēt esošos vai piesaistīt jaunus klientus, tāpēc arī juristiem jābūt atvērtiem pārmaiņām un jāmācās izmantot mūsdienu tehnoloģijas, kā arī jāmeklē inovatīvi risinājumi.
Kopš 2018. gada vasaras Vispārīgā datu aizsardzības regula jāpiemēro daudzās mūsu dzīves un darba jomās. Aplūkosim, kā rīkoties datu pārzinim, lai nodrošinātu tā e-pastos veiktās datu apstrādes atbilstību regulas prasībām!
Noslēdzot rakstu sēriju par reorganizāciju, šoreiz aplūkosim pārrobežu reorganizācijas procesu un nodokļu aspektus.
Mūsdienās būt valdes loceklim ir ne tikai liela atbildība, bet arī augsts risks gan pašam valdes loceklim, gan arī juridiskai personai, ko viņš pārstāv, pamatojoties uz likumu. Tas ir risks arī kapitālsabiedrības dalībniekiem, kas nepienācīgas valdes uzraudzības vai kontroles rezultātā var ne tikai saskarties ar savu saimniecisko interešu apdraudējumu, bet pat zaudēt uzņēmumu.
Šoreiz, turpinot reorganizācijas tēmu, plašāk par pārrobežu reorganizācijas aspektiem, tostarp apskatot atšķirības starp valsts mēroga un pārrobežu reorganizācijas procesu.
Tie laiki, kad tika izsūtītas bezpersoniskas preses relīzes, televīzijas reklāmās gozējās īstus cilvēkus nereprezentējoši modeļi vai slavenības, ir pagājuši. Mūsdienās patērētāji meklē viens otra rekomendācijas, nevis vēršas tieši pie zīmola, lai uzzinātu informāciju par konkrēto produktu, līdz ar to influenceru ietekme arvien pieņemas spēkā.
Reorganizācijas process ir saistošs ne tikai reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, bet arī šo sabiedrību kreditoriem, debitoriem un darbiniekiem. Šoreiz detalizētāk apskatīsim, kādas ir trešo personu tiesības un pienākumi, kādi pienākumi reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām jāīsteno pret darbiniekiem un kādi būtiski nodokļu aspekti jāņem vērā.
Kas jāzina un jāņem vērā pretendentam, iesniedzot piedāvājumu par savu pakalpojumu? Ar kādiem līdzekļiem nodrošināt savu interešu un tiesību ievērošanu iepirkuma procesā? Dalāmies ar būtiskākajiem ieteikumiem, kas varētu noderēt iepirkumu pretendentiem.
Publiskie iepirkumi ir aktuāla tēma, it īpaši šobrīd, kad pēc Covid-19 jāaktivizē ekonomika. Tieši tādēļ šajā rakstā vēlos fokusēties uz pakalpojumu publisko iepirkumu, jo pakalpojumu nozare juta būtisku Covid-19 ietekmi.
Likums nosaka juridisku personu pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju, iesniedzot Uzņēmumu reģistram noteiktu informāciju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs, nesaņemot pietiekamu informāciju, var uz laiku atlikt pieteikto reģistrāciju. Apskatīsim praktiskos aspektus, kā sekmīgi iesniegt informāciju Uzņēmumu reģistrā un izvairīties no atbildības par paziņošanas pienākuma savlaicīgu neizpildi.
Asociācijas nodrošina uzņēmumiem iespēju komunicēt ar politikas veidotājiem un citu nozaru pārstāvjiem, veidot vienotu izpratni par nozares turpmāko attīstību, kā arī saglabāt vai uzlabot attiecīgās nozares pakalpojumu sniegšanas kvalitātes standartus. Bet vai šādas organizācijas ievēro konkurences pamatprincipus?
Komerclikuma 184.2 panta 2. daļā noteikts, ka tad, ja sabiedrība slēdz darījumu ar saistīto personu, padome vai, ja tādas nav, dalībnieku sapulce dod piekrišanu darījuma slēgšanai. Šī paša panta 1. daļā noteikts, ka regulējums attiecas uz darījumiem, kas nav slēgti sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai neatbilst tirgus nosacījumiem.
Turpinot rakstu sēriju par reorganizāciju, šoreiz plašāk par dalībnieku aizsardzību reorganizācijas procesā. Lai reorganizācijas rezultātā netiktu aizskartas dalībnieku, akcionāru vai biedru (dalībnieku) tiesības, Komerclikumā paredzēti dažādi dalībnieku aizsardzības mehānismi.
Pēc teju divus gadus ilgušā darba ar mērķi stiprināt patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī 2019. gada nogalē tika pieņemta Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2019/2161 (Omnibus direktīva). Tā, pirmkārt, nodrošina iespēju gūt kompensāciju par pārdevēju pārkāpumiem un, otrkārt, modernizē jau esošā regulējuma izpratni.
Šobrīd e-komercija attīstās ātrāk nekā jebkad iepriekš. Iepirkšanās tiešsaistē kļuvusi par vienu no izplatītākajām interneta lietotāju aktivitātēm. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada dati, pērn 53,8% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši internetu, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Paredzams, ka šis rādītājs pēc ārkārtējās situācijas būs audzis.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
