67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komerctiesības
Komercsabiedrību reorganizācija ir vairāku pasākumu kopums, kuru mērķis ir pārstrukturizēt sabiedrību saimniecisko darbību un pārvaldības struktūru, izveidojot jaunu, efektīvāku biznesa modeli. Klasisks piemērs ir dažādu saimniecisko darbību virzienu nodalīšana vai – tieši otrādi – to apvienošana.
Nav sliktu cilvēku – ir personības, kuru iezīmes neatbilst amatam, uzņēmuma kultūrai, vērtībām vai kolektīvam. Piemēram, ja darbinieks ir introverts, kam patīk tehniskas lietas, viņš klientu konsultanta amatā drīz vien izdegs. Tāpēc ir svarīgi atlasi balstīt uz personības iezīmēm, izveidojot atbilstošu profilu, kas atlasi padara precīzu un ātru, portālam "iBizness" skaidro biznesa psihologs Jānis Roze.
Ārkārtējās situācijas apstākļos, kad daudziem uzņēmumiem nav skaidra nākotne un uzņēmējdarbību ierobežojoši vai ietekmējoši lēmumi gan Latvijā, gan pasaulē tiek pieņemti un grozīti ik dienu, iespējams, atkarībā no uzņēmuma specifikas un ierobežojumu ietekmes var būt jāizvērtē komersanta darbības apturēšana uz laiku.
Laikā, kad pasaulē sākusies jauna ekonomiskā krīze un prātojam, kādas varētu būt tās sekas, ir svarīgi ne tikai kritiski izvērtēt jau nodibinātās tiesiskās attiecības, bet arī, izmantojot jauniegūto pieredzi, pārdomāt, kā turpmāk rīkoties, lai pasargātu sevi no negatīvām finansiālajām sekām, ko var radīt apstākļu izmaiņas. Būvniecības līgumu kontekstā šādu drošību piedāvā būvniecības izmaksu indeksi.
Ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Likums) valstī noteikts īpašs tiesisks režīms, kura laikā likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas fizisku un juridisku personu tiesības un brīvības, kā arī noteikti papildu pienākumi. Kā uzņēmējam "nepazust" jaunajās prasībās? Kā pasargāt savu uzņēmumu no negatīvām sekām, tostarp piemērojot tiesiskās aizsardzības procesu?
Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi, ka koronavīrusa (COVID-19) uzliesmojums ir globāla pandēmija, savukārt Latvijas Republikā noteikts ārkārtas stāvoklis un ieviesti vairāki ierobežojoši pasākumi. Tādēļ esam sagatavojuši informāciju apdrošināšanas uzņēmumiem, apdrošināšanas izplatītājiem, apdrošinātajiem un apdrošinājuma ņēmējiem, lai palīdzētu identificēt svarīgākos jautājumus un atbildes atsevišķās apdrošināšanas jomās.
Sociālie tīkli piedāvā uzņēmumiem dažādas iespējas, kā iegūt jaunus klientus, reklamēt uzņēmuma preces, pakalpojumus un uzņēmuma tēlu, kā noskaidrot klientu viedokli un tā rezultātā uzlabot savus pakalpojumus, preces un rast jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Šīs ir mūsdienīgas un bieži arī efektīvas iespējas, tomēr būtiski atcerēties, ka tās jāizmanto, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus.
2020. gada 6. martā stājies spēkā jauns Preču zīmju likums (Likums), kas aizstāj 1999. gada likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ar jauno Likumu ieviestas Eiropas Savienības direktīvas prasības un nodrošināta lielāka preču zīmju aizsardzība.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem teju 1,3 milj. Latvijas iedzīvotāju jau vairākus gadus paralēli valsts nodrošinātajai pensijai uzkrāj arī pensijas otro līmeni, veicot papildu iemaksas savā pensiju kapitālā 6% apmērā no bruto algas. Diemžēl ne visi paspēj šo naudu izmantot.
Cīņa ar korupcija ir viena no beidzamo gadu Latvijas valsts prioritātēm. Runājot par korupciju, pirmais, ko cilvēki iedomājas, ir kukuļošana, kas ietver kukuļdošanu un kukuļņemšanu. Tomēr jēdziens "korupcija" ir plašāks par kukuļošanu. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1. panta 1. daļai par korupciju uzskatāma ne tikai kukuļošana, bet arī jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
Pēc garām sarunām, vairākkārtējas atlikšanas un atbilžu meklēšanas uz daudziem neskaidriem jautājumiem šī gada 31. janvārī breksits ir noticis – Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Saprotams, ka nozīmīgākie notikumi tomēr vēl tikai priekšā, jo šobrīd atrodamies t.s. pārejas periodā.
Jau drīz ārpakalpojumu grāmatvežiem savu pakalpojumu sniegšanai būs jāsaņem licences. Valsts sekretāru sanāksmē atkārtoti virzīts likumprojekts grozījumiem likumā "Par grāmatvedību" (Likums), paredzot, ka izmaiņas būtiski ietekmēs grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu. Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2020. gada vasarā.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums) ir spēkā jau ilgāku laiku, taču joprojām rodas jautājumi par tā pielietošanu praksē. Piemēram, vai interneta veikalam, kas pārdod preces visā pasaulē, tiešām sankciju sarakstos jāpārbauda katrs pircējs un jāizvērtē sadarbība? Noskaidrojam!
Oficiālās elektroniskās adreses likums (Likums) izziņots 2016. gada 16. jūnijā un stājās spēkā 2018. gada 1. martā, tomēr tā pārejas noteikumos precizēts, kādos termiņos konkrētām personu grupām jāpiemēro Likuma normas un jāaktivizē elektroniskās adreses. Lai gan tika plānots un ziņots, ka Uzņēmumā reģistrā (UR) reģistrētajiem uzņēmumiem šis pienākums būs jāveic no 2020. gada 1. janvāra, tomēr ar Likuma grozījumiem, kas 2019. gada 12. decembrī pieņemti Saeimā, termiņš pagarināts līdz 2023. gada 1. janvārim.
Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (likums par UR), kuri stājās spēkā šī gada 7. janvārī. Grozījumu galvenais mērķis ir padarīt komercreģistra informāciju ērti un ātri pieejamu jebkuram interesentam. Ko tas nozīmē?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
