67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komerctiesības
Maksas stāvvietas Rīgas u.c. Latvijas pašvaldību teritorijās vairs nav retums. Arī daudzi autovadītāji jau saņēmuši paziņojumu par naudas sodu, kas nepatīkami pārsteidz neilgi pēc stāvvietas izmantošanas. Tomēr gan tiesu praksē, gan arī ikdienā ir situācijas, kad paziņojumu par piemērotu sodu neapmaksātas stāvvietas izmantošanas dēļ autovadītājs saņem vairākus gadus pēc pārkāpuma konstatēšanas brīža.
Ikdienā teju ikviens redz dažādas reklāmas – tiešās un netiešās, tādas, kas atbilst normatīvajiem aktiem, un arī tādas, kas rada ne tikai uzraugošo iestāžu interesi, bet arī sabiedrības neizpratni. Noskaidrojam, kam jāuzņemas atbildība par neatbilstošu reklāmas saturu!
Uzņēmējiem ir dažādas iespējas iesaistīties likumdošanas procesā, piemēram, iespējams pašiem vai ar biedrību un sabiedrisko organizāciju palīdzību iesniegumu veidā izteikt savu viedokli un piedāvāt ieteikumus iestādēm, tostarp arī Ministru kabinetam un Saeimai, par dažādiem likumprojektiem un iespējamām nepieciešamām izmaiņām normatīvajos aktos. Tāpat uzņēmēji var piedalīties arī likumprojekta izstrādes publiskajā apspriešanā.
Rudens atnesis vairākas izmaiņas juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī jaunu tiesu praksi, ar ko Senāts atkāpies no iepriekš paustajām judikatūras atziņām par būvdarbu pasūtītāja pienākumu atmaksāt ieturēto garantijas naudu, ja izpildītājam pasludināts maksātnespējas process.
Kā jau noskaidrojām iepriekšējā šīs tēmas rakstā, kriptovalūta jeb virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu jeb e-naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā. Kā šīs virtuālās valūtas regulētas Latvijas kaimiņvalstīs?
Nesen medijos parādījās ziņa, ka Salvadora kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā kriptovalūta bitcoin atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli. Pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kad arī Latvija varētu sekot šim piemēram, taču ir īstais brīdis aplūkot, ar kādiem likumiem šobrīd regulēta kriptovalūtu izmantošana mūsu valstī.
Pamazām tuvojoties gada nogalei un, iespējams, plānojot uzņēmuma ziedojumu aktivitātes, aktuāls ir jautājums par organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, jo tikai tādā gadījumā uzņēmums var pretendēt uz nodokļu atmaksu. Bet kā sabiedriskā labuma organizācija var zaudēt savu statusu? Kāda ir tiesu prakse par šo tēmu?
Mūsu ikdienā parādās arvien vairāk dažādu elektronisko pakalpojumu un iespēju, tādēļ rodas arī situācijas, kad ārvalstniekiem ir problēmas piekļūt Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem vai elektroniski parakstīt dokumentu. Tiem, kam ir Latvijā izdotas personas apliecības un Latvijas drošais elektroniskais paraksts, viss ir vienkārši. Bet kā rīkoties ārvalstniekiem, kuru biznesa vai citas aktivitātes Latvijā saistītas ar nepieciešamību izmantot Latvijas elektroniskos pakalpojumus?
Jūnijā stājās spēkā vairāki grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, saskaņojot to ar Eiropas Savienības regulām. Līdz ar izmaiņām var uzskatīt, ka elektroniskā komercija jeb e-komercija kļūs drošāka, stingrāk uzraudzīta, kā arī ieviesti precīzāki nosacījumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Par visu pēc kārtas!
Jau pavisam drīz klāt 1. septembris, kad kreditori atkal varēs iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem. Tomēr maksātnespējas pieteikums nav vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis, ko kreditors var vērst pret parādnieku. Kreditors var arī celt prasību tiesā, izmantot saistību bezstrīdus piespiedu izpildi u.c. likumā noteiktās metodes. Īpaši aplūkosim tiesiskās aizsardzības procesu, kas ir svarīgs rīks, ar ko parādnieks var pārvarēt īslaicīgas finanšu grūtības un turpināt sekmīgu uzņēmējdarbību.
Lai gan Komerclikums (KL) šā gada sākumā piedzīvoja grozījumus, ar ko paredzēja atļaut sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt savā īpašumā tās daļas, likumā veikti jauni grozījumi. 2021. gada 8. jūlijā izsludināti par steidzamiem atzītie KL grozījumi, kuri stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā.
2021. gada 19. maijā stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā (BL). Likumdevējs noteicis, ka ar grozījumiem plānots novērst praksē atklātās nepilnības, kas negatīvi ietekmē būvniecības kvalitāti, veido administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu. Izmaiņu mērķis ir skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (Birojs) kompetenci, kā arī uzlabot būvniecības procesa regulējumu, tostarp novēršot konstatētās BL piemērošanas neskaidrības.
Pamazām tuvojas 1. septembris, kad beigsies liegums kreditoriem iesniegt maksātnespējas pieteikumus pret parādniekiem, tādēļ, turpinot rakstu sēriju par maksātnespēju, šoreiz aplūkosim kreditoru tiesības parādnieka maksātnespējas gadījumā, kā arī iespējamos rīcības modeļus, lai palielinātu iespēju atgūt parādu maksātnespējas procesā.
2021. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NTPAL), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī, būtībā vienā tiesību aktā apvienojot divus regulējumus.
Ar šo publikāciju sākam rakstu sēriju, kurā detalizētāk skaidrosim dažādus ar uzņēmuma pāreju saistītus jautājumus. Sākam visu no sākuma!
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
