Veicot jebkāda veida darījumus, ieteicams ievērot piesardzību – pārliecināties par darījuma partneri, rūpīgi pārdomāt darījuma nepieciešamību un iespējamās tā sekas. Papildus ir iespējams izmantot mehānismus darījumu nodrošināšanai, piemēram, izmantot darījumu kontus vai naudas glabājumu pie notāra. Kas ir darījuma konts un kam tas ir nepieciešams, kā arī kādos darījumos izmanto naudas glabājumu pie notāra – par to šajā publikācijā.

Pieņemot lēmumu par dalību izsolē un kapitāla daļu iegādi, ir svarīgi vērtēt ne tikai sabiedrības saimniecisko darbību un prognozējamās peļņas guvumu no šīs investīcijas, bet jāmēģina arī prognozēt, cik precīza un atbildīga būs esošā sabiedrības valde kapitāla daļu ierakstīšanai dalībnieku reģistra nodalījumā, lai ieguvējs varētu realizēt dalībnieka tiesības sabiedrībā.

Kas ir līgums par preču izplatīšanu, kādi normatīvie akti to regulē un kā tas atšķiras no citiem līgumu veidiem - tie ir praksē visbiežākie uzdotie jautājumi par izplatīšanas līgumiem, uz kuriem atbildes sniegtas šajā rakstā.

Šobrīd tirdzniecībā īpaša nozīme tiek pievērsta pēcpārdošanas apkalpošanai, jo tieši šādu pakalpojumu nodrošināšana var noteikt pircēju izvēli, kad vienu un to pašu vai līdzīgu preci iespējams iegādāties pie vairākiem pārdevējiem. Kas par šo tēmu jāzina pārdevējiem?

Bieži nākas saskarties ar dilemmu – vai var paļauties uz klientu, dodot viņam iespēju norēķināties pēc pakalpojuma vai preces saņemšanas, vai tomēr pieprasīt avansu.

Viens no perspektīvākajiem Latvijas un Eiropas uzņēmēju eksporta tirgiem šobrīd ir Āzijas reģions. Neraugoties uz savstarpējiem izaicinājumiem, arī ārvalstu un Āzijas uzņēmēji arvien biežāk tiecas pēc biznesa darījumiem Eiropas Savienībā. Lai arī pastāv abpusēja vēlme sadarboties, bieži vien izrādās, ka ārvalstu sadarbības partneru biznesa stils ir pārāk atšķirīgs no Rietumeiropā ierastā. Ārvalstu, it īpaši Āzijas, uzņēmējiem trūkst izpratnes par mums pazīstamajām uzņēmējdarbības metodēm, izmantoto terminoloģiju, tiesībām u.tml. Netrūkst arī negodprātīgu uzņēmēju.

Vai uzņēmuma vadītājs drīkst vienpusēji izvēlēties līguma veidu, uzsākot sadarbību ar jaunu darbinieku vai potenciālo sadarbības partneri – fizisko personu? Piemēram, ja uzņēmumam ir nepieciešams grāmatvedis, vai ar grāmatvedi obligāti jāslēdz darba līgums vai tomēr var slēgt arī uzņēmuma līgumu? Ja darbinieks jau strādā pie darba devēja, vai iespējams noslēgt papildus arī autoratlīdzības līgumu par kāda konkrēta projekta, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, izstrādi? Vai šāda rīcība ir tiesiska, un kādas varētu būt juridiskās sekas uzņēmumam?