67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Personāla atlases procesā ir izplatīta prakse, kad potenciālais darba devējs ievāc atsauksmes par darba pretendenta darbu pie iepriekšējiem darba devējiem. Iegūtā informācija uzskatāma par personas datiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē, savukārt informācijas ievākšana, izmantošana, uzglabāšana u.c. darbības ar to ir personas datu apstrāde, līdz ar to tās jāveic saskaņā ar minētās regulas prasībām.
Bērniņa ienākšana ģimenē vecākiem ir satraucošs laiks. Nereti lielākās bažas rada tas, kā veiksmīgi apvienot jauno ģimenes dzīvi un karjeru. Analizēsim likumos noteiktās tiesības un pienākumus topošajiem un jaunajiem vecākiem!
Lai gan pirmajā brīdī virsrakstā minētais jautājums var šķist retorisks, pandēmijas apstākļos darbinieku bažas par pārlieku viņu veselībai veltītu darba devēju uzmanību kļuvušas pavisam reālas. Šobrīd darba līgumā vai uzņēmuma politikā iekļauts darbinieka pienākums rūpēties par savu veselību vairs nav ne retums, ne pārsteigums.
Beidzamos gadus progresīvos uzņēmumos pasaulē arvien biežāk darbiniekiem, lai viņus motivētu, piešķir dažādas opcijas un tiesības uz akcijām vai kapitāla daļām. Latvijā līdz šim iespēja darbiniekiem motivācijas nolūkā piešķirt dažādas opcijas vai kapitāla daļas bija samērā ierobežota, jo uzņēmējdarbībā visbiežāk izmantotajai juridiskajai formai, t.i., sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, nebija pieejami speciāli juridiski darbinieku motivācijas instrumenti. Jebkurš kapitāldaļu apsolījums vai piešķiršana esošajiem dalībniekiem bija jāveic līgumiski, kas jebkurā gadījumā radīja nodokļu sekas.
Iepriekšējā numurā skaidrojām, kas ir individuāli darba strīdi un kā tos efektīvāk risināt, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām. Šoreiz aplūkosim kolektīvos darba strīdus un to risināšanu.
Publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par dažādiem – gan obligātiem, gan rekomendējamiem – līdzekļiem cīņai pret Covid-19, kā arī iespējamiem ilgtermiņa risinājumiem, lai mēs visi varētu atgriezties ierastajā ikdienas režīmā. Par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem, lai apturētu Covid-19, šobrīd uzskata vakcināciju.
Lai gan šķiet, ka darba attiecībās viss ir noregulēts un darba ikdiena ir salikta kā puzle, nav uzņēmuma, kurā nerastos kāds darba strīds. Vienmēr ir kāda tiesību normas nianse, kas var būt duāli interpretējama vai ne līdz galam saprotama, vai viedokļu sadursmes, kas var radīt domstarpības. Tādēļ svarīgi, jau pirms faktiski rodas konflikts, apzināties tā iespējamos cēloņus un risināšanas veidus, lai ietaupītu uzņēmuma resursus, izvairoties no ilgām un dārgām tiesvedībām.
Ar ko darba aizsardzības jomā visbiežāk “grēko” darba devēji biroja darba vidē? Vispirms jāmin darba aizsardzības organizatoriskie jautājumi, tomēr svarīgas ir arī tehniskās ninases, piemēram, apgaismojums un telpu gaisa kvalitāte, kam jāvelta uzmanība.
Turpinot rakstu sēriju par darba līgumā iekļaujamām ziņām, noslēdzošajā rakstā aplūkosim informāciju, ko darba līgumā var iekļaut pēc pušu vienošanās.
Arvien biežākas ir dažādas vienošanās, kurās darbiniekiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās paredzēts konkurences ierobežojums. Tomēr ne visas vienošanās atzīstamas par likumīgām.
Turpinām tēmu par pērnā gada nogalē pieņemtajiem Darba likuma grozījumiem, ar ko regulēti darbinieku nosūtīšanas jautājumi. Šoreiz aplūkosim Latvijas darba devēja pienākumus, norīkojot darbiniekus strādāt ārvalstīs, kā arī rīcību, ja darba devējs ir pagaidu darba aģentūra. Kā jau minēts, izmaiņas stājās spēkā 5. janvārī.
Pērnā gada nogalē pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Darba likumā (DL), regulējot darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izmaiņas stājās spēkā 5. janvārī, tās ir vērienīgas un samērā sarežģītas, tādēļ apkopošu būtiskāko, šoreiz analizējot ārvalstu darba devēja pienākumus, norīkojot darbinieku darbam Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmumu atbildību, saņemot ārvalstu uzņēmumu pakalpojumus.
Uzņēmēji profesiju klasifikatoram un tā kodu norādīšanai personāla dokumentos nereti velta vien virspusēju uzmanību, neiedziļinoties niansēs. Līdz ar to pamatoti var rasties jautājums, kādēļ ir būtiski zināt klasifikatora nozīmi un pielietojumu.
Darba vide kļūst arvien dinamiskāka, un nereti darbinieki ir darba attiecībās ar vairākiem darba devējiem. Šādai izvēlei ir dažādi iemesli – kāds vēlas apvienot vairākas nodarbošanās, bet citi pieņem šādu lēmumu finansiālu apstākļu dēļ.
Šajā laikā ir interesanti atcerēties kāda gudra vīra – Salamana mācītāja – teikto, ka nekā jauna nav zem saules, kas ir jau bijis, tas atkal būs, kas ir jau noticis, tas atkal notiks. Vai tiešām? Covid-19 krīze radījusi virkni izmaiņu, īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi zaudējuši darbu, citi strādā attālināti, bet ir arī tādi, kuru darba apjoms ievērojami palielinājies. Kādi likumi šobrīd valda?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
