67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Mūsdienu straujā ekonomiskā izaugsme un dažādu nozaru specifika, kad darbu izpildes laiku ir grūti prognozēt, ne vienmēr ļauj nodrošināt darbiniekam normālu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, līdz ar to darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku.
Ir noslēdzies kārtējais gads, pamazām apkopojot tā rezultātus, tāpēc daudzos uzņēmumos tiek domāts arī par prēmijām darbiniekiem, izvērtējot pērn uzrādītos darba rezultātus vai citus kritērijus. Aplūkosim, kā tās piešķirt juridiski pareizi.
Atkarībā no konkrētā darba veida vai nozares specifikas darbinieka veselību var ietekmēt fizikālie, psiholoģiskie, bioloģiskie, ķīmiskie u.c. faktori. Šādu apstākļu ietekmē pastāv risks, ka kādam no darbiniekiem var tikt noteikta arodslimība. Arodslimības ir nopietna problēma Latvijā, turklāt tās sekas rada kaitējumu ne tikai darbiniekiem, bet arī darba devējiem un valstij. Tāpēc darba aizsardzības kontekstā būtiski īstenot preventīvus pasākumus.
Ņemot vērā pārmaiņas un tendences darba tirgū, Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
2019. gada 29. novembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (MK noteikumi Nr. 969). Kādas izmaiņas ar tiem ieviestas?
Ir daudz runāts par darbinieku motivēšanu, tomēr praksē ir arī gadījumi, kad darbinieks jādisciplinē par kādu pārkāpumu. Noskaidrosim, kādas ir darba devēja iespējas piemērot darbiniekam disciplinārsodu un kā to pareizi darīt.
"Pēc rudens depresijas nāk ziemas apātija, tad seko pavasara nogurums, bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina mūsu tā jau tik īsā vasara," teicis dzejnieks Juris Kronbergs. Vienlaikus Veselības ministrijas eksperti rekomendē: lai izvairītos no depresijas, svarīgi apzināties, ka diena jāplāno tā, lai tajā atrastu laiku pilnvērtīgai atpūtai.
Kopš 2015.gada Darba likumā (DL) noteikts, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekam visu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma laiku. Lai gan pagājuši gandrīz pieci gadi, jaunā kārtība joprojām nav ieguvusi skaidras aprises.
Ziemas sezonā jau ierasti aktuālāks kļūst jautājums par darbinieku slimošanu un darbnespējas lapu izsniegšanu. Noskaidrosim, kā konstatē darbnespēju, kādas ir darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumi, kā apstrīdēt darbnespējas lapas un kādas problēmas var rasties darba devējiem.
Ja vēlamies Latviju ar kādu salīdzināt, vissaprātīgāk to darīt ar Lietuvu un Igauniju. Šoreiz apkopojām informāciju par darba attiecību regulējuma pamatprincipiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Praksē arvien biežāk ir gadījumi, kad darba devējam būtiski, lai darbinieks ir pieejams arī ārpus viņa normālā darba laika. Ne vienmēr nepieciešams, lai darbinieks strādātu ārpus normālā darba laika ietvara, bet gan lai viņš būtu pieejams un gatavs pildīt darba pienākumus, ja darba devējam rodas šāda vajadzība. Aplūkosim, kad praksē darbinieku dežūras un izsaukuma gatavības laiku klasificē kā darba laiku un kad par to ir jāmaksā!
Praksē visbiežāk darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, taču iespējamas arī situācijas, kad darbinieks nepieciešams noteiktam laika periodam, tādēļ jāslēdz atbilstošs līgums. Pareiza līguma un tā darbības termiņa izvēle nereti darba devējiem rada problēmas.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas stabilo izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos iepriekšējos gados, uzņēmumiem arvien biežāk rodas grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus. Izaicinājums ir arī motivēt esošos darbiniekus izmantot darba laiku efektīvi, sasniegt noteiktos mērķus un ar atbildību iesaistīties uzņēmuma izaugsmē.
Darbs ir ne tikai svarīgs ienākumu gūšanas un iztikas nodrošināšanas līdzeklis, bet arī veids, kādā personas ar invaliditāti var integrēties sabiedrībā, socializēties ar citiem, nejusties sociāli nošķirtas vai atstumtas. Kas jāņem vērā darba devējam, nodarbinot šādas personas?
Raksts sagatavots, analizējot lasītāja iesūtīto jautājumu: "No Valsts darba inspekcijas saņemts aizrādījums par darba laika formulējumu darba līgumā, norādot, ka Darba likumā nav pieļauts nepilns summētais darba laiks. Kā pareizi noteikt darba laiku darba līgumā, ja dienu skaits nedēļā un stundu skaits dienā ir mainīgs, jānodrošina trīs maiņas dienā un visām maiņām nav iespējams nodrošināt astoņu stundu darba laiku? Kā darba līgumā formulēt darba laiku dažādos gadījumos?"
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
