67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Darba tiesības
Tuvojoties vasaras sezonai, aktuālāks kļūst jautājums par sezonas rakstura darbiem un kārtību, kādā var noslēgt darba līgumus ar darbiniekiem par šāda veida darbu izpildi. Protams, katrai sezonai raksturīgi atsevišķi darbu veidu, ko nevar veikt citā laikā, piemēram, tikai rudens-ziemas sezonā nepieciešami kalnu slēpošanas instruktori un tikai vasarā-rudenī jāalgo darbinieki ražas novākšanai. Tomēr jāatzīst, ka tieši vasaras sezonā šis jautājums kļūst īpaši aktuāls.
Šobrīd valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ vairāki darba devēji sākuši vai apsver iespēju veikt darbinieku skaita samazināšanas procedūru savā uzņēmumā. Aplūkosim, kādi svarīgi aspekti jāņem vērā, ja darba devējs nolēmis veikt darbinieku skaita samazināšanu.
Šobrīd valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ vairāki darba devēji sākuši vai apsver iespēju veikt darbinieku skaita samazināšanas procedūru savā uzņēmumā. Aplūkosim, kādi svarīgi aspekti jāņem vērā, ja darba devējs nolēmis veikt darbinieku skaita samazināšanu.
Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, tieši ietekmē darbiniekus un darba devējus, tādēļ tiek meklēti dažādi risinājumi, kā saglabāt darba tiesiskās attiecības. Viens no risinājumiem ir izmantot dažāda veida atvaļinājumus.
Atbalstot Covid-19 radītās krīzes ietekmētos darba devējus, daudzās nozarēs nodarbinātie jau šobrīd saņem valsts apmaksātu dīkstāves pabalstu, tomēr tikpat daudz ir arī neatbildētu jautājumu un neskaidrību par kvalificēšanos pabalstam, tā apmēru, atteikuma iemesliem u.c. dīkstāves aspektiem krīzes laikā. Piedāvājam ieskatu aktuālajā darba tiesību un dīkstāves pabalsta problemātikā Covid-19 laikā atbilstoši mūsu novērojumiem, sniedzot šajā jomā juridisko palīdzību klientiem.
Efektīva komunikācija ir atslēga jebkuriem panākumiem dzīvē. Šis apgalvojums ir patiess arī darba tiesisko attiecību kontekstā. Veiksmīgs komunikācijas modelis starp darbiniekiem un darba devēju veicina ne tikai biznesa attīstību, bet arī mazina darba strīdu rašanās iespējas. Savukārt darba strīda situācijās iepriekšēja komunikācija var kalpot kā pierādīšanas līdzeklis taisnīgai strīda atrisināšanai.
Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, slēgtās robežas daudzviet Eiropā, ārvalstu viesu apsīkums – šie un citi faktori darba devējiem un darbiniekiem radījuši satraukumu par atalgojumu, darba organizāciju un citiem nodarbinātības jautājumiem. Piedāvājam ieskatu apkopojumā par aktuālajiem darba tiesību jautājumiem saistībā ar Covid-19.
Cilvēki, kas ikdienā veic biroja darbu, iespējams, neaizdomājas, kas var ietekmēt viņu drošību un veselību, pavadot darba dienu šķietami pavisam mierīgā un drošā vidē. Bet vai tiešām vide ir tik droša? Piedāvāsim atbildes uz jautājumiem, kādi darba drošības aspekti jāņem vērā, izvēloties biroja telpas, un kam pievērst uzmanību.
Pašreizējās darba tirgus tendences liecina, ka atrast kvalificētus darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk un dārgāk, līdz ar to visā pasaulē uzņēmumi meklē alternatīvus un gudrus risinājumus, lai ikdienas pakalpojumi un darbi tāpat tiktu saņemti un paveikti kvalitatīvi, laikā un par izdevīgu cenu.
Ir teiciens, kas piemērojams dažādās situācijās: "Viena pagale nedeg." Parasti darbinieki neaiziet no darba vienkārši tāpat, savukārt darba devēji viņus neatlaiž bez iemesla. Tomēr praksē situācijas mēdz būt arī sarežģītākas.
Ministru kabinets (MK) 2020. gada 26. martā pieņēma noteikumus par dīkstāves pabalsta izmaksu darbiniekiem neatkarīgi no darba devēja nozares, ja saistībā ar COVID-19 izplatību samazinājušies darba devēja ieņēmumi, tādējādi faktiski aizstājot 2020. gada 24. martā pieņemtos noteikumus saistībā ar dīkstāves pabalsta izmaksu tikai konkrētās nozarēs strādājošiem darbiniekiem.
Lai gan lielākā daļa no mums pieraduši pie parastā jeb t.s. nine-to-five (no plkst. 9.00 līdz 17.00) darba laika, kas ir astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā, ir vairākas profesijas, kam šāda darba laika īstenošana nav iespējama. Lielākā daļa šādu profesiju pārstāvju strādā maiņu darbu. Kā tieši izpaužas darbs maiņās, un kāds ir normatīvais regulējums, kas jāpārzin gan darba devējam, gan darba ņēmējam, piemērojot maiņu darba organizācijas tipu?
Ja darbinieks vēlas izmantot, piemēram, pirms četriem gadiem neizmantoto atvaļinājumu, atvaļinājuma naudu viņam izmaksā atbilstoši šā brīža vidējai izpeļņai. Cik taisnīgi tas ir pret darba ņēmēju? Vai drīkst būt arī citādi?
Mūsdienu straujā ekonomiskā izaugsme un dažādu nozaru specifika, kad darbu izpildes laiku ir grūti prognozēt, ne vienmēr ļauj nodrošināt darbiniekam normālu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, līdz ar to darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku.
Ir noslēdzies kārtējais gads, pamazām apkopojot tā rezultātus, tāpēc daudzos uzņēmumos tiek domāts arī par prēmijām darbiniekiem, izvērtējot pērn uzrādītos darba rezultātus vai citus kritērijus. Aplūkosim, kā tās piešķirt juridiski pareizi.
|
3
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
